Kuklačova Kaķu teātra izrāde Klauns un kaķi

Mans ceļš uz suņu-kaķu grūmingu.

Mans dzīves stāsts saistībā ar suņiem aizsākās jau sen. Patiesībā jau 27 gadus. Kulmināciju šīs attiecības ar dzīvniekiem sasniedza apmēram pirms 22-23 gadiem. Piecu gadu vecumā sāku vest mājās vācu aitu šķirnes suņus. Mammu dzinu baiļu un šoku emocionālos stāvokļos, jo viņai bija paniskas bailes no lieliem suņiem. Cik ātri atvedu no sētas suņus, tik pat ātri mamma lika vest viņus atpakaļ saimniekiem, vai uz to vietu, kur bijām satikušies.

Es viņus izjutu, izpratu, mīlēju. Savas visas bērnības vasaras līdz kādiem 15 gadiem pavadīju pie krustmātes Jelgavā. Kad mammai bija atvaļinājums, vienmēr devāmies ceļā uz Jelgavu, kur vecāki baudīja atvaļinājumu, bet es šo mēnesi pavadīju ar savu draudzeni bokseru šķirnes kucīti Reinu. Viņa bija mana  labākā draudzene. Krustmāte mani saprata, jo bija tāda pati suņu mīle. Tad krustmāte pārcēlās uz Salaspili, ak šo laimi! Uzradās man jauni četri draugi, pirmais bija vidēja izmēra bezšķirnes suns,  vācu aitu suns , vācu dogs un bezšķirnes kucīte, visi bija adoptēti vai pieklīduši. Varat nojaust, kā gaidīju braucienus uz Salaspili. Par šiem daudzajiem gadiem šajās pilsētās man neuzradās neviens cilvēkbērna draugs. Mazie suņi bija retums, nebija modē. Bija tantei maza sunīte Čita, ko regulāri vedu pastaigās.  Šādu stāstu man ir simtiem, bet tas aizņemtu pārāk daudz mūsu laiku, un jāatstāj kāda intriga arī citiem rakstiem.

 Šajā laikā mana mamma ļoti psiholoģiski gudri  nostrādāja, jo ģimenē  suns bija tabu. Un es to respektēju, nebija aizvainojuma uz mammu nevienu brīdi. Tagad, kad esmu pieaugusi, esmu pateicīga par mammas gudrību. Bērniem suņus pirkt ir jāaizliedz ar likumu, vienmēr esmu teikusi,  ka bērnam nedrīkst pirkt suni, jo viņš nav ne morāli, ne fiziski gatavs uzņemties atbildību par suni.

 Bet tā nebija, ka mums mājās nebija dzīvnieku, bija kāmītis – Cēzars, bija akvārijs.  Vēlāk ar mammas draudzeni sazvērējāmies pret mammu, persieša šķirnes kaķīša iegādes dēļ, lai gan patiesībā mamma bija informēta par mūsu darījumu un kaķītis ienāca mūsu mājā. Riflijs mūsu mājās nodzīvoja ilgi un laimīgi.

Laiks gāja, mīlestība pret suņiem  nerima, bet bija pienācis laiks studēt. Studēšana par vetārstu nebija iespējama tā iemesla dēļ, ka pēc būtības neesmu mediķis. Ieraugot pat pilīti asinis, ģībstu, lai gan esmu dzimusi ģimenē, kurā divās paaudzēs ir mediķi ar lielo burtu. Sāku studēt Ventspils augstskolā ekonomikas fakultātē. Savu biznesu vēlējos jau no septiņu gadu vecuma, sakiet nav iespējams, IR! Studēt bija ļoti  emocionāli grūti, esmu augusi ļoti lielā mīlestībā un nebiju radusi pie vientulības, katru nedēļas nogali skrēju mājās uz Liepāju. Tad bija pienācis laiks, kad sāku lūgties, lai mamma man nopērk suni, vēlējos čivavu. Bet atkal nekā, man tika paskaidrots, ka ir tikai jāstudē, nebūs laika rūpēm par mājdzīvnieku. Trešajā kursā satiku savu topošo vīru, viss bija kā pasakā, pateicoties vīra sakariem, ceturtā kursa pēdējā semestrī tiku pie darba. Strādāju par menedžeri Kurzemes reģionā. Sāku lūgties savam topošajam vīram sunīti. Tas bija apmēram gadu, pusotru. Bija divas šķirnes, Pomerānijas špics vai mopsis, bet ātri mopsis ieguva pirmo vietu mūsu sirdīs. Kā ieraudzīju uz ielas mopsi, mani pārņēma histērija, nevarēju novērst ne acu no šīs šķirnes suņiem. Pēc skolas beigšanas vasarā apprecējāmies un pēc mēneša tiku pie sava pirmā suņa – mopša šķirnes kucītes Rūbijas.

Slāpētā mīlestība sirds dziļumos pret suņiem dzima no jauna ar mežonīgu sparu.  Esmu ļoti ambiciozs cilvēks, ja man ir mērķis, iešu līdz galam. Lai gan menedžera darbs patika, ļoti patika, dievināju strādāt ar cilvēkiem un viņi man atbildēja ar to pašu, bet biju nolēmusi jau sen par savu biznesu. Pirmā ideja dzima par zooveikalu, bet mana friziere – draudzene, ieteica, vai es  negribot pamēģināt frizēt suņus. Sākās mācības suņu grūmingā. Nezināju neko. Pilnīgi neko. Bet biju pārlaimīga. Izrādās, patika un padevās. Sāku paralēli mācībām frizēt draugu un kaimiņu suņus, par brīvu, man uzticējās, slavēja par akurāto darbu un pēc manis sunīši ļoti labi jūtoties. Rādiju bildes no paveiktā pasniedzējām, viņas mani iedrošināja, atbalstīja. Pabeidzu skolu. Vajadzēja domāt ko darīt tālāk. Ar ģimenes atbalstu it visā, tika atvērts Liepājā pirmais profesionālais suņu- kaķu salons. Salona dzimšana bija smags pārbaudījums emocionāli, klientūra minimāla, izsmiekls pamatīgs no liepājnieku puses, vecāku paziņas smīkņāja par to, ka ar augstāko izglītību tagad frizēs suņus, kā vecāki un vīrs to ir pieļāvuši. Bija bailes, nezināšana, pieredze maza, brīžam pārņēma izmisums, bet ar mīlestību un ģimenes atbalstu, mēs šo mazo nodarbi pārvērtām par ienesīgu biznesu. Viss attīstījās ātri, attieksmes dēļ gan pret suņiem, gan pret suņu vecākiem. Pedantiskais darbs un cieņa pret saviem klientiem licis paveikt kārtīgi iesākto darbu.  Sākām veidot Liepājā dažādus pasākumus par godu mūsu klientiem, radījām neizstāžu suņu saimniekiem iespēju sanākt kopā, priecāties, pazīmēties, parunāties tikai un vienīgi par visdārgāko, kas viņiem ir – suņiem. Izveidojām apģērbu līniju, esam izlaiduši trīs kolekcijas (apjomi gan ir mazi), divas ziemas, vienu vasaras- pavasara. Esam piedalījušies izstādēs, kas paredzētas jaunajiem uzņēmējiem, rīkojām labdarības pasākumu dzīvnieku patversmei. Sadarbībā ar vēl pāris jauniem uzņēmējiem( tika iesaistīti tikai suņu vecāki, mūsu klienti) sarīkojām labdarības pasākumu. Visus, kurus uzrunājām, mūs atbalstīja. Šajos brīžos jūtu, cik mēs, cilvēki, esam vienoti, pateicoties suņiem. Pagājušo gadu izveidojām savu pirmo kalendāru „Ruby.” Klienti- suņu saimnieki izteica mums vēlēšanos atkārtot visus šos pasākumus jau katru gadu. Savas zināšanas esam papildinājuši arī Amerikā, kur stažējos lielā suņiem paredzētā kompleksā, kurā ietilpa suņu grūmings, suņu treniņi, suņu bērnu dārzs, suņu psiholoģija.

Tikai sākot strādāt, es sapratu,  cik patiesībā grūminga darbs ir fiziski un emocionāli smags. Uzticība no klientu puses ir tik liela, ka suņu saimnieki vispirms nāk pie mums pēc padoma un tikai tad vēršas vetklīnikās, tas ir lielākais kompliments.

Grūmeris nav suņu-kaķu frizieris, grūmeris ir profesionāls suņu-kaķu frizieris, psihologs, draugs, un ar laiku ģimenes loceklis.

Reklāma
Suņu salons "Ruby"
Suņu salons "Ruby"
Suņu grumings, Suņu apģērba zīmols "Ruby"
Kontakti
Peldu iela 12, Liepāja

Telefons: +371 27721025
E-pasts: ikrubyl@gmail.com
Saiknes:
TWITTER
Facebook
Suņu salons "Ruby"
Reklāma
www.ZOOnet.lv
Populārākais
uz augšu!
Яндекс.Погода
Траст cocktail.lv Настоящий ПР cocktail.lv