Kuklačova Kaķu teātra izrāde Klauns un kaķi
I Need MY HOME. Treša dienasgrāmata

I Need MY HOME. Treša dienasgrāmata

«Skai, Ebija, Rudīte, Reksis, Šuriks, Džesika un Marta no dzīvnieku patversme “Ķepu-Ķepā”»

Projekta oficiālais heštags:  #ineedmyhome

Rūpes par mājdzīvniekiem - tā ir liela atbildība. Tāds solis maina ne tikai cilvēka, bet arī paša mājdzīvnieka dzīvi. Šīs fotogrāfijas izstāsta par dzīvnieku daudz vairāk, nekā vārdi. Cilvēks, kurš nekad nav bijis patversmē un neko nezin par tās iemītnieku eksistenci, varētu iepazīties un iespējams, atrast sev īstu četrkājaino draugu! Ļoti ceru, ka projekts “I Need MY HOME” iedvesmos jūs un padarīs laimīgu kaut vienu patversmes iemītnieku. Šodien es turpinu stāstu par tiem, kuriem tik ļoti nepieciešams mīlošs saimnieks un savas mājas. Dzīvnieki no dzīvnieku Patversme “Ķepu-Ķepā”.

 

 

 

 

 

Skai

 

SKAI - vai vienkārši Skaista meitene, kura apzinās to, ka viņa ir skaista, gudra un tāda intrigante! Kad ir jāiet savā vietiņā, izmanto jebkuru iespēju uzspeist uz jūtām, nogāzties uz muguras luncinot asti, tā teikt - es nekur neiešu. Viņa ir ļoti mīļa un draudzīga gan pret citiem dzīvniekiem, gan pret cilvēkiem. Ja meklē sev kompanjonu, tad Skai ir īsts atradums! Meitenei ir tikai 3 gadi.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ebija

’Apaļīte’’ Ebija nokļuva patversmē no Rēzeknes pilsētas un kā jau īsta latgaliete, ir ļoti dzīvespriecīga un omulīga dāma. Lieliski komunicē ar cilvēkiem un citiem suņiem, līdz ar to var nebūt vienīgā mājas mīlule. Derēs kā mīlule gan ģimenei ar bērniem, gan kādam vientuļam pensionāram, jo ir ļoti paklausīga, nekad nav izrādījusi agresijas pazīmes, var staigāt bez pavadas. Ebija dievina pastaigas mežā, bet vislabāk jūtīsies atlaidusies sava cilvēka kājgalī un saldi snauduļojot.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Rudīte

Rudiņa (Rudīte) kopā ar savu mammu un vairākiem citiem maza auguma sunīšiem nonāca patversmē, jo viņu saimniece tika ievietota psihiatriskajā slimnīcā. Varbūt tas pat bija atpestījums no ciešanām, ko sunīšiem nācās piedzīvot visu savu dzīvi, kuru viņi pavadīja iespundēti sekcijā. Rudiņas psihe tika iedragāta, viņa baidījās no visa, cilvēkiem, jaunām lietām un vietām, bet nu jau viņa ir sapratusi, ka ne visi cilvēki ir ļauni, grib draudzēties un spēlēties, doties pastaigās, iepazīties ar cilvēkiem, ir mīļa, jautra un ar prieku dod bučas. Nelielā auguma, 5 gadus jaunajai rudmatei tiek meklēts gadīgs un mīlošs saimnieks, kurš būs pietiekami pacietīgs, ar darbu un mīlestību palīdzēs meitenei pilnībā atvērties un iegūs sev uzticamu labāko draugu.

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Reksis

Reksis, 3 gadi. Mežā… aukstumā… piesiets. Pie koka. Pamests likteņa varā… Nomiršanai. Bet nē. Viņam paveicās. Viņu atrada. Izbadējušos, pārbijušos un dusmīgu uz visu apkārtējo pasauli par viņam nodarīto. Reksis kādreiz bija mājas mīlulis, viņam ļoti patīk iesēsties krēslā, vai gulēt gultiņā. Par šādu iespēju turpmākajā dzīvē viņš būtu sajūsmā. Tikai tev, Saimniek, ir jābūt ļoti iecietīgam un ļoti saprotošam, jo Rekša pārciestās šausmas ir atstājušas savas sekas - bailes. Viņam ir paniskas bailes pret liela izmēra suņiem, ar mazajiem viņš labprāt iet draudzēties, bučoties un luncināties. Bailes pārvietoties pie pavadas izpaužas kā mēģinājums izvilkt galvu no kaklasiksnas. Ļoti uzticams, labprāt dzīvotu ar cilvēkiem gados, kuri varēti iet ar viņu staigāt pie pavadas. Privātmāja vai dzīvoklis šajā gadījumā nav svarīgi. Tās acis, tās suņa acis. Viņas izsaka visu. Un katru vakaru Reksis lūdzas. Lūdzas par Savu māju un par Savu cilvēku.

 

 

 

 

 

 

Šuriks

Šuriks... Šuriks ir zelta puisēns. To, ko viņš pārdzīvoja, ir gruti iedomāties... Šuriku atrada šoferis tālbraucējs, kurš bija atbraucis uz Latviju, lai nosvinētu Lieldienas. Noliekot mašīnu tālbraucēju stāvlaukumā, viņš ieraudzīja ķēdē piesietu nelaimīgu suni – stāvlaukuma sētas tālākajā stūrī savas dienas vadīja Šuriks, kurš lēkāja tikai uz trim ķepām. Pienākot tuvāk, pavērās bēdīga aina. Veterinārajā klīnikā „Bufo” atklājās, ka vietām brūce ir līdz kaulam, vietām zem ādas ir izveidojušās kabatiņas, no kurām ir problemātiski strutas dabūt laukā. Kopā ar ārstiem gandrīz divas stundas cilvēki no patversmes tīrījā Šurika strutojošo kāju, nogriezā lieko apmatojumu ap brūci. 
Saindēšanas, asins pārliešana, 4 (četras!!!) operācijas... Mūsu varonis visu šo pārdzīvoja...
Neskatoties uz to, ka ar savainotu kāju Šuriks nodzīvoja 2(!!!) gadus, to tomēr izdevās saglabāt, kaut gan viņš vēl šad tad pieklibo. Bet ar laiku arī tas varētu pāriet.
Šurikam ir apmēram 7-8 gadi, viņš būtu labs suns-kompanjons. Atšķirībā no citiem suņiem virsū nelec, bet patīk nolikt ķepas un galvu klēpī vai nogulties, lai pakasa vēderiņu. Un aizmirst par savām dzīves likstām...
Pret cilvēkiem ļoti miļš. Nav piemērots ģimenei ar pavisam maziem bērniņiem. Viņam nepatīk, ka viņu raustajās spalvas, un špricē, un kaut ko tādu dara, viņš var uzņerkstēt. Viņam ļoti nepatīk kaķi, arī citi suņupuikas ne sevišķi, pret suņu dāmām un kucēniem viņš ir tolerantāks.
Ļoti grib mājās! Nepaej garām šai sirdij!

 

 

 

 

 

Džesika

Stāsts par Džesiku sākas ar smaidu, jo Džesika ir īsts prieka lādiņš.
Neskatoties uz brangu ārieni, viņa ir ļoti mīļa un vitāli draudzīga suņu meitene.
Džesika ir suns-kompanjons ar lielo burtu. 
Viņai gandrīz nav trūkumu, izņemot vienu mazu niķi - nepatika pret kaķiem un citām suņu dāmām. Bet tā ir risināma problēma, jo Džesika ir ļoti gudra un ātri mācās, tieši tādēļ viņa meklē aktīvu saimnieku, kurš ar prieku viņu skolos. 
Džesika būs īsts, uzticams draugs!

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Marta

Es esmu Marta, bet šeit patversmē, mamma Iveta, mani mīļi sauc Martiņa. Man tas ļoti patīk. Patreiz man ir 3,5 gadiņi. Šeit nonācu, kad biju pavisam maziņš pūkains kamoliņš. Krēsls likās tik liels, bet nu jau tas man ir par mazu. Tūliņ iekārtošos ērtāk, savādāk aste traucē, pati nesaprotu kāpēc, tā visu laiku luncinās. Es tik ļoti priecājos par jums. Tik ļoti mīlu cilvēkus, gan pieaugušos, gan bērnus, it sevišķi tos, kuri vēlēsies ar mani spēlēties un blēņoties. Es prom nebēgšu, pat ja palaidīsiet no pavadas. Esmu ļoti paklausīga. No vienas puses – man ir ļoti paveicies, izaugu patversmē, gādīgās rokās, pie mīlošiem cilvēkiem. Tāpēc cilvēks ir mans labākais draugs, ļoti uzticos tiem. Es nezinu, kas ir agresija, tādēļ diez vai varēšu pildīt sargu suņa funkcijas. Bet es būšu lielisks kompanjons un spēļu biedrs Tev manu CILVĒK un Taviem bērniem. Labprāt spēlēšos ar suņu puišiem, bet ne pārāk man iet pie sirds suņu meitenes. Kaut kādas viņas visas..., bet es – izņēmums! Esmu brīnišķīga meitene!!! Goda vārds – Tu nenožēlosi! Paņem mani pie sevis un dodamies spēlēties!

Reklāma
Dzīvnieku aizsardzības biedrība "ĶEPU-ĶEPĀ"
Dzīvnieku aizsardzības biedrība "ĶEPU-ĶEPĀ"
Kontakti
Rēvici, Ozolnieku novads, Salgales pagasts, LV-3045, Latvija.

Telefons: (+371) 29733601
E-pasts: ivetabidere@tvnet.lv
Reklāma
www.ZOOnet.lv
Populārākais
uz augšu!
Яндекс.Погода
Траст cocktail.lv Настоящий ПР cocktail.lv